Rakstīšana ar roku — vairāk nekā pieraksts

Vienu domu ierakstām telefona piezīmēs. Vizīti pievienojam kalendāram. Svarīgu ziņu saglabājam sarakstē, bet kaut ko citu nofotografējam, lai tikai neaizmirstu.

Pēc dažām dienām sākas nākamais uzdevums — atcerēties nevis pašu informāciju, bet vietu, kur tā ir paslēpta.

Vai tas bija piezīmēs? Kalendārā? E-pastā? Varbūt starp ekrānuzņēmumiem?

Digitālā vide ļauj mums saglabāt gandrīz visu. Taču reizēm informācijas kļūst vairāk, bet skaidrības — mazāk.

Kad piezīmes ir visur

Telefons ir ātrs, ērts un gandrīz vienmēr atrodas mums blakus. Tas atgādina par vizītēm, glabā dokumentus un palīdz ātri piefiksēt svarīgo.

Problēma sākas brīdī, kad katrai domai izmantojam citu vietu.

Turklāt pietiek atvērt telefonu, lai pierakstītu vienu lietu, un uzmanību jau pieprasa jauna ziņa, e-pasts vai paziņojums. Pēc dažām minūtēm varam pat neatcerēties, kādēļ telefonu paņēmām rokās.

Ar papīru ir citādi. Atverot plānotāju vai pierakstu grāmatu, mūsu priekšā nav desmit citu lietotņu. Ir tikai lapa, rakstāmais un doma, kuru vēlamies piefiksēt.

Rakstīšana ar roku liek apstāties

Rakstīt ar roku parasti ir lēnāk nekā drukāt. Taču šis lēnums ne vienmēr ir trūkums.

Rakstot nevaram tik viegli pārcelt uz lapas visu vārds vārdā. Mums jāizvēlas svarīgākais, jāsakārto teikums un jāformulē doma saviem vārdiem.

Tāpēc rakstīšana ar roku nav tikai informācijas saglabāšana. Tas ir arī domāšanas process.

Roka veido burtus, acis seko rakstītajam, bet prāts vienlaikus atlasa vārdus un sakārto domu. Rakstīšanā tiek iesaistīta kustība, redze, valoda un uzmanība.

2024. gadā publicētā EEG pētījumā rakstīšanas ar roku laikā tika novēroti plašāki smadzeņu savienojamības modeļi nekā rakstot uz tastatūras. Pētījums pats par sevi nepierāda, ka pildspalva padara mūs gudrākus, tomēr tas parāda, ka rakstīšana ar roku smadzenēm ir daudzpusīgs process.

Kad domas kļūst redzamas

Kamēr domas atrodas tikai galvā, tās mēdz saplūst vienā lielā sarakstā. Viss šķiet svarīgs, viss jāatceras, un nav īsti skaidrs, ar ko sākt.

Uz papīra domas kļūst redzamas.

Vienu uzdevumu varam apvilkt. Citu pārsvītrot. Blakus pierakstīt jautājumu, savienot divas idejas ar bultiņu vai saprast, ka puse no šodien ieplānotā nemaz nav tik steidzama.

Reizēm tikai pēc visa uzrakstīšanas kļūst skaidrs, kāpēc jūtamies pārslogoti.

Papīra plānotājs palīdz ieraudzīt arī kopainu. Vienā atvērumā varam pārskatīt visu nedēļu, pamanīt aizņemtākās dienas un reālāk novērtēt, cik daudz spējam paveikt.

Arī 2021. gada pētījumā cilvēki, kuri informāciju ierakstīja papīra kalendārā, uzdevumu paveica ātrāk nekā planšetes un telefona lietotāji. Vēlāk, atsaucot atmiņā pierakstīto, papīra grupai tika novērota izteiktāka aktivitāte vairākos ar atmiņu, valodu un iztēli saistītos smadzeņu reģionos.

Rokrakstam nav jābūt perfektam

Dažkārt skaista pierakstu grāmata rada sajūtu, ka arī tajā rakstītajam jābūt nevainojamam — glīti burti, taisnas rindas un neviena svītrojuma.

Taču pierakstu grāmata nav rokraksta konkurss.

Tajā drīkst būt bultas, piezīmes lapas malās, kļūdas un steigā uzrakstīti vārdi. Tieši tā bieži izskatās īsts domāšanas process.

Papīram nav svarīgi, cik glīti mēs rakstām. Tā uzdevums ir palīdzēt mums nepazaudēt svarīgo.

Papīram un digitālajai videi nav jāsacenšas

Nav jāatsakās no telefona vai digitālā kalendāra. Digitālā vide lieliski noder atgādinājumiem, dokumentu glabāšanai un informācijas nosūtīšanai citiem.

Savukārt papīrs var kļūt par vienu galveno vietu ikdienas plāniem, prioritātēm un domām.

Telefonā var palikt atgādinājums par konkrētu laiku. Plānotājā — nedēļas kopskats, darāmie darbi un tas, ko nevēlamies pazaudēt ikdienas steigā.

Svarīgākais nav izvēlēties tikai vienu formātu. Svarīgākais ir izveidot sistēmu, kurā pašam nav katru reizi jāmeklē, kur kas pierakstīts.

Viena nedēļa ar papīru

Pamēģini vienu nedēļu izmantot vienu plānotāju vai pierakstu grāmatu kā galveno vietu savām domām un darāmajiem darbiem.

Katru dienu pieraksti:

• trīs svarīgākos uzdevumus;
• vienu domu, kuru negribi aizmirst;
• svarīgos datumus un tikšanās;
• vienu lietu, kuru šodien vari arī nepaspēt.

Bez sarežģītas sistēmas un prasības rakstīt perfekti.

Papīrs nepadarīs dienu garāku. Taču tas var palīdzēt skaidrāk ieraudzīt, kam savu laiku patiesībā vēlamies veltīt.

Savukārt, ja meklē vienu vietu saviem plāniem, domām un idejām, apskati Dainamax plānotājus un pierakstu grāmatas.

Bet kā ir ar tevi — svarīgāko tu labprātāk pieraksti telefonā, uz papīra vai izmanto abus?

Izmantotie avoti

Van der Weel, F. R. R. un Van der Meer, A. L. H. Handwriting but not typewriting leads to widespread brain connectivity: a high-density EEG study with implications for the classroom. Frontiers in Psychology, 2024.

Umejima, K., Ibaraki, T., Yamazaki, T. un Sakai, K. L. Paper Notebooks vs. Mobile Devices: Brain Activation Differences During Memory Retrieval. Frontiers in Behavioral Neuroscience, 2021.